Piecu grāmatu cikls „Baltu pasaule”
„Neskaitāmās citzemes”, Arturs Balts, Drukātava 2013.
Sirmo simtgadīgo egļu galotnēs noslēpušos putnu vakara vidžināšanu aprāva klusināts svilpiens – apkārt apmetnei izvietotie sargi nesnauda. Tie, modri lūkojoties apkārt, uzmanīja svešās zemes biezokni.
Pie ugunskura atpūtā atlaidušies vīri acumirklī pietrūkās kājās, paķēra ieročus un lūkojās uz svešiniekiem, kas, nemaz neslēpjoties, pat saceldami troksni, tuvojās.
Aiz šaurās takas līkuma parādījās pulciņš bruņotu jātnieku. To noskrandušie, salīkušie stāvi nepavisam negāja rakstā ar sudraba un zelta rotājumiem bagātīgi izgreznotajiem ieročiem un brangajiem rumakiem. Pirmais jātnieks īsā pavadā vilka tādu kā bērnu, ko nopakaļ jājošais rūsganbārdis ik pa brīdim paskubināja ar šķēpu. Radījuma nesamērīgi lielā galva nevarīgi kūļājās soļu taktī. Kad pulciņš bija piejājis divu bultu lidojumā no apmetnes, jātnieki apstājās.
Svešinieku vadonis, nolēcis no zirga, parādīja atvērtas plaukstas, tā ziņojot par miermīlīgiem nolūkiem.
– Erss! – sitot vareno dūri sev pa krūtīm, svešais skaļi nosauca savu vārdu.
– Tālis, – atbildot mājinieks panācās uz priekšu.
Turpināt lasīt„Austris”, Arturs Balts, Ezerrozes grāmatas 2022.
Ar spalgu šalkoņu virpulis aiztraucās pāri piesnigušajam mežam, pa ceļam atbrīvodams no sniega smaguma nolīkušo koku galotnes. Mētra, ar skatienu pavadot sniega garu radīto virpuli, no aukstuma un bailēm sarāvusies čokurā, klusi murmināja lūgšanu Meža mātei. No virpuļojošajām sniega pārslām un stindzinošā vēja trauslo sievietes augumu pasargāja platie egļu zari. Ierušinoties zem gadu gaitā sabirušā biezā sauso, aso skuju slāņa, vismaz ne daudz varēja saglabāt tik dārgo siltumu, kas novilcināja neizbēgamo nāvi no sala vai bada.
– Neviens man nepalīdzēs, – Mētra sāpīgi nodomāja. – Tik vilki saplosīs, vai kāds mošķis aizraus sev līdzi peklē. Neviens neguldīs manu augumiņu Zemes mātes klēpī. Neviens nepamielos silti izkurinātajā pirtiņā manu dārgo veļus. Neviens..
No jauna atminoties šai rītā pieredzētās šausmas, kuras vēl aiz vien tik dzīvas stāvēja acu priekšā, viņa gauži apraudājās. Rīta cēliens pagāja ierastajā ziemas ritmā, pabarojot mājlopus, izrīkojot meitas un vīru prombūtnē bez darba klimstošos dreļļus. Tēvs ar Medni un brāļiem aizjāja pie Sulas attekas kalēja salabot ieročus pirms gaidāmā nešpetno Sarmas cilts lielā ziemas sirojuma.
Svētku karašām vajadzēja daudz miltu, un meitas, cita citu no mainot nogurdinošajā darbā, jau otru dienu mala kviešus.
Saknis uz dziesmu pielieto riju aiznesa vēl vienu maisu no palienes tīruma kūluma. Ik gadus pavasaros upītes appludinātajā palienes tīrumā izauga apkārtnē visbrangākie kvieši, kurus pietaupīja sēklai, svētkiem un tirgošanai.
Turpināt lasīt„Ceļš”, Arturs Balts.
Grāmata pašlaik ir sagatavošanā.
„Otra pasaule”, Arturs Balts.
Grāmata pašlaik ir sagatavošanā.
„Vējš”, Arturs Balts.
Grāmata pašlaik ir sagatavošanā.