Humoristiskā sērija „Policista blēņu stāsti” „Ķiķinoši īsstāstiņi”

„Policista blēņu stāsti" Kaprālis Dāvis, Pētergailis 2006.

Pilsoniskais pienākums.


Par policistu un sabiedrības neapšaubāmi sarežģītajām attiecībām ir stāstīts, rakstīts, rakstīts un vēlreiz rakstīts. Pat speciālas sabiedrisko attiecību nodaļas policijas sistēmā izveidotas, lai kliedētu sabiedrībā dziļi jo dziļi iesakņojošos negatīvo mītu, ka policijā ir vienīgi uniformēti briesmoņi, no kuriem palīdzību nesagaidīt nemūžam un pat ilgāk. Bet, kā tas nereti gadās, visi labie darbi, raksti un kompetento speciālistu titāniskās pūles vienā mirklī var aiziet pa gaisu, ja atgadās kāds nelāgs vai puslīdz nelāgs atgadījums. Tad nu visi kā sadeguši sāk labot policistu kļūdas.

Svešinieku vadonis, nolēcis no zirga, parādīja atvērtas plaukstas, tā ziņojot par miermīlīgiem nolūkiem.

Turpināt lasīt

"Pogaino joku gabali" A II Pozitīvs, Drukātava 2011.

Galvenais likums


Ko gan mūsu mīļās, jaukās policijas akadēmijas kadeti kā pirmo likumu sāk iekalt galvā?

Šeit varētu iesākties gargaras, nomācošas diskusijas, bet labāk lasītāju nemocīsim un uzreiz paskaidrosim.

Kopš valsts un baznīca ir šķirta, tēvreize ir katra individuāla lieta, tāpēc tā vietā kā tēvreize policistam vispirms ir jāzina dienesta gaitas reglaments. Laikam tas ir nepieciešams, lai zinātu, no kuras puses pienākt pie priekšnieka atdot godu (jaunām meitenēm, tas skan briesmīgi). Un kas, jūsuprāt, varētu būt nākamais likums?

Turpināt lasīt

„Būs aitas, būs cirpēji” A II Pozitīvs, Drukātava 2015.

Visefektīvākā prevencija

Kā mēs savā tēvuzemītē visefektīvāk varētu apturēt prostitūcijas uzvaras gājienu? Politiskās prostitūtas šoreiz neaiztiksim, jo tautai kā galvenajai politisko teijāteru patērētājai tās tiešām ļoti tīk, un bez tām vairums tautiešu vienkārši nespēj dzīvot. Tā vietā parunāsim par prostitūtām, kas par naudu gandrīz jebkuram nodod lietošanā savu augumu.

Rīgas astoņsimtgadei policija gatavojās ļoti rūpīgi un pārdomāti. Tā kā uz šo starptautiskajā telpā plaši izreklamēto pasākumu tika plānots vājprātīgs ārzemnieku pieplūdums – no tiem daudzi, protams, nomēģinās arī mūsu prostitūtas, daudzas no kurām, savukārt, izdevīgā mirklī labprāt aptīrīs klientus –, policija, lai laikus samazinātu sašutušo Latvijas viesu iesniegumu skaitu un spēju kriminālo noziegumu statistikas izrāvienu, veica prostitūtu ilglaicīgu apzināšanu un brīdināja viņas neko tādu sliktu nedarīt. Vismaz neaptīrīt ārzemniekus. It sevišķi tās tika strostētas nemēģināt piejaukt psihotropās zāles alkoholam. Pat nedomāt par to, citādi viņām solīja piešūt slepkavības mēģinājumu. Kāpēc gan tāda aktivitāte, viens otrs pamatoti jautās.

Turpināt lasīt